Termu GlosáriuDefinisaun
Identifikasaun
Títlu ProjetuNe’e mak projetu nia naran.
Estadu:Nia estadu tenke refleta ba estadu agora nian husi atividade
Planeada/preparasaun helaDiskusaun hela – entre LM, Doadór no Ministeriu Finansa
La’o helaProjetu nia atividades la’o hela
SuspendiduProjetu ne’ebé kompleta ona hein hela akordu ba faze sira tuir-tán
KanseladuTaka tiha ona projetu no muda ona fundu.
Kompleta onaProjetu nia atividades tomak kompleta tiha ona
 
DezkrisaunDezkrisaun kona-bá tipu projetu ne’ebé foti husi dokumentu projetu no ka akordu
Rezultadus ne’ebé hakarak atu atinjeEfeitus termu-badak no termu-médiu ne’ebé posivel atinje ka atinje tiha ona husi intervensaun ida nia output sira.
RezultadusEfeitus termu-naruk primária no sekundária tantu pozitivu no negativu ne’ebé produzidu tiha ona husi intervensaun dezenvolvimentu ida, diretamente ka indiretamente, ho intensaun ka la-hó intensaun.
Sensibilidade JéneruIndika iha nivel ne’ebé projetu ida toma konsiderasaun ba jéneru.
Apoiu Orsamentu/Orsamentu Husi Liur (Off Budget)Dezkreve tipu akordu ho benefisiáriu
Apoiu OrsamentuApoiu orsamentu direta definidu hanesan métudu ida ba finansia parseiru ida husi orsamentu estadu nian liu-husi transferensia rekursus ida husi doadór ida ba guvernu parseiru nia tezoúru nasionál. Fundus transferida ne’e jeridu tuir simu-nain nia prosedimentus orsamentál. Fundus transferida ba tezoúru nasionál hodi finansia programas ka projetus ne’ebé jeridu tuir prosedimentus orsamentál diferente husi hirak ne’ebé nu’udar nasaun parseiru, ho intensaun ka aloka rekursu sira ba úzus espesífiku, entaun konsekuentemente ekskluidu husi definisaun apoiu orsamentu ida ne’e (Fonte: OECD 2006, Armoniza Prátikas Doadór nian ba Entrega Apoiu ho Efetivu, Kapítulu 2, Vol. 2). Definisaun ne’e mós inklui apoiu orsamentu sektór fornesidu no apoiu orsamentu jerál.
Orsamentu Husi Liur (Off Budget)Apoiu eksternál ne’ebé la inkluidu iha guvernu nia orsamentu estadu (mak hanesan: la inkluidu iha Livru Orsamentu 1)
Parseirus Dezenvolvimentu
DP InternálKódigu ne’ebé doadór fó hodi identfika projetu
Atividade nia IDS
Oráriu Atividade
Data AkorduNe’e mak data ne’ebé akordu projetu asinadu. Se ne’e asinadu husi doadór no Guvernu iha loron ne’ebé la hanesan, mak sei efetivu husi loron ne’ebé ikus.
Data propostu hodi hahúData hahú indikada iha dokumentu projetu
Data Hahú Aktuál:Ne’e mak data ne’ebé projetu hahú ativu (bainhira fundus dezenbolsada ba projetu) no projetu nia atividades aktuál hahú. Iha kazu barak ne’e hanesan ho Data Asina Akordu / Data efetivu.
Data Kompleta PlaneaduNe’e mak data ne’ebé projetu tuir oráriu sei kompleta/taka, tuir akordu.
Data Kompleta AktuálNe’e mak data ne’ebé projetu nia atividades tomak kompleta tiha ona.
Lokasaun
Nivel Implementasaun sira / Lokasaun:Projetus iha AMP bele selesionada hanesan implementa iha Nivel Nasionál ida, iha Nivel Dezenvolvimentu Rejionál ida ka multi-nasaun. Tenke selesiona nia nivel implementasaun. Se projetu implementadu rejionalmente, entaun bele hili nia lokasaun ho uza ‘Lokasaun ba Implementasaun’ iha menu nia butaun opsaun. Depois bele aumenta lokasaun ne’ebé loos ho uza butaun ‘Aumenta Lokasaun’. Tenke hatama ne’e ba projetus hotu-hotu hodi permite análize ba apoiu tuir rejiaun no distritu.
NasionálProjetu ida ne’ebé iha benefisiu/impaktu nasionál (purezemplu: Polítika nasionál)
Distritu / Sub-distrituProjetu foka ba distritu ida (ka balun) ka ba sub-distritu sira
Rua-rua (ambuz)Projetu iha nia impaktu ambuz tantu nasionál no dezenvolvimentu rejionál
Multi-nasaunProjetu faz-parte husi programa multi-nasaun ida (prinsipalmente doadores mak uza)
SDPTimor-Leste nia Planu Dezenvolvimentu Estratéjiku (SDP) hodi lori nasaun ba iha estadu reseitas médiu. Atu mellora aliñamentu, mak atividades tomak presiza alokada ba iha ida husi Pilares SDP nian laran. Se atividade la aliñada ba planu nasionál, entaun tenke hili opsaun “la aliñada”.
SektoresBa hatama projetus foun hotu-hotu, entaun tenke hili nia sektór husi butaun opsaun iha menu ne’ebé fornesidu.
Klasifikasaun Sektór OECDSistema internasionál rekoñesidu hodi klasifika atividades ODA nian. Halo dadus komparável ho fasil entre nasaun sira.
 
110 – EDUKASAUN
120 – SAÚDE
130 – POLÍTIKAS/PROGRAMAS BA POPULASAUN NO SAÚDE REPRODUTIVU
140 – FORNESIMENTU BÉ NO SANEAMENTU
150 – GUVERNU NO SOSIEDADE SIVÍL
160 – INFRAESTRUTURA NO SERBISU SOSIÁL SIRA SELUK
210 – TRANSPORTE NO ARMAZENAMENTU
220 – KOMUNIKASAUN SIRA
230 – PRODUSAUN NO FORNESIMENTU ENERJIA
240 – SERBISUS BANKÁRIA NO FINANSEÍRU
250 – NEGÓSIU NO SERBISU SIRA SELUK
311 – AGRIKULTURA
312 – FLORESTA
313 – PÉSKA
321 – INDÚSTRIA
322 – REKURSUS MINERAIS NO MINERASAUN
323 – KONSTRUSAUN
331 – POLÍTIKA NO REGULAMENTUS KOMERSIU NO AJUSTAMENTU RELASIONA HO KOMERSIU
332 – TURÍZMU
400 – MULTI-SEKTORIÁL / TRANSVERSÁL
500 – APOIU MERKADORIA NO APOIU PROGRAMA JERÁL
600 – ASAUN RELASIONA HO DÍVIDA
700 – AJUDU UMANITÁRIA
910 – KUSTUS ADMINISTRATIVAS HUSI DOADORES
920 – APOIU BA ORGANIZASAUN NAUN-GUVERNAMENTÁL SIRA (NGOs)
930 – REFUJIADUS IHA NASAUN DOADORES
998 – LA ALOKADA / LA ESPESIFIKADA
SDP nia Pilares:Atu mellora aliñamentu, mak atividades tomak presiza alokada ba iha ida husi Pilares SDP nian laran. Se atividade la aliñada ba planu nasionál, entaun tenke hili opsaun “la aliñada”.
 
KAPITÁL SOSIÁL
 
EDUKASAUN NO TREINAMENTU
SAÚDE
INKLUZAUN SOSIÁL
MEIU-AMBIENTE
KULTURA NO ERÁNSA
DEZENVOLVIMENTU INFRAESTRUTURA
 
ESTRADAS NO PONTES
BÉ NO SANEAMENTU
ELETRISIDADE
PÓRTUS MARÍTIMAS
ÁEROPORTUS
TELEKOMUNIKASAUN SIRA
DEZENVOLVIMENTU EKONÓMIKU
 
DEZENVOLVIMENTU RURÁL
AGRIKULTURA
PETRÓLEU
TÚRIZMU
INVESTMENTU SEKTÓR PRIVADU
KUADRU INSTITUSIONÁL
 
SEGURANSA
DEFEZA
RELASOINS ESTRANJEÍRAS
JUSTISA
JESTAUN SEKTÓR PÚBLIKU NO BOA-GUVERNASAUN
AJÉNSIA DEZENVOLVIMENTU NASIONÁL NO AJÉNSIA POLÍTIKA EKONÓMIKU NO INVESTIMENTU
Finansiamentu Parseiru Dezenvolvimentu
Ajénsia FinansiamentuAjénsia finansiamentu ka ajénsia Doadór mak ajénsia/ organizasaun ne’ebé fornese rekursus finanseíru ba atividade dezenvolvimentu.
 
Ajénsia finansiamentu/ Ajénsia doadór mak responsável ba hatama projetu nia detallus tomak iha AMP laran ba projetus ne’ebé sira mak nu’udar ajénsia ezekusaun no/ka kontribuisoins iha ne’ebé NGOs, INOs, sektór Privadu sira mak nu’udar ajénsia implementasaun. Ba atividades kó-finansiadu ne’ebé ezekutada husi ajénsias Nasoins Unidas nian, grupu Banku Mundiál no ADB, ajénsia ida-idak mak sei hatama nia informasaun projetu.
Tipu deDoasaun/ GrantHalo transferénsias iha forma osan, beíns ka serbisus ne’ebé la rekeridu reembolsu ruma.
apoiu/finansiamentuEmpréstimuTransferénsias ne’ebé rekere reembolsu. Hodi kualifika hanesan ODA, empréstimus tenke:
 
(a) realizada husi sektór ofisiál;
(b) ba promosaun dezenvolvimentu ekonómiku no bein-estár mak sai hanesan nia objetivu prinsipál;
(c) iha termus finanseíru konsesionál [iha elementu doasaun ida pelu-menus pursentu 25].
Guvernu TL nia finansiamentu (fundus kontrapartida)Hanesan mós finansiamentu kontrapartida. Finansiamentu kontribuidu husi Guvernu Timor-Leste dirijidu ba projetu ida.
Modalidades de Apoiu  
 Apoiu ProgramaHakbesik sira bazeia-ba Programa (PBA) mak maneira ida hodi engája iha kooperasaun dezenvolvimentu bazeia-ba prinsipius de apoiu koordenada ba programa dezenvolvimentu ida perténse lokalmente, mak hanesan estratejia dezenvolvimentu nasionál ida, programa sektoriál ida, programa temátiku ida, ka programa ida husi organizasaun espesífiku ida.
  
(definisaun AMP bazeia-ba OECD DAC nia definisaun sobre PBA)Doadores bele apoia no implementa PBA ho maneiras diferentes no liu-husi alkánsa ida ba modalidades de apoiu inklui apoiu orsamentu, apoiu orsamentu sektoriál, apoiu projetu, akordus koletivas no fundus fidusiárius (trust funds).
  
 Konvida doadór sira hodi reveé sira-nia atividades dezenvolvimentu tomak ho vizaun ida atu determina kona-bá ODA ho montante hira mak dezembolsada tiha ona ba apoia PBA ne’ebé tenke kumpri kritériu 4 TOMAK tuir-mai ne’e (se menus buat-ruma, mak la kualifika hanesan PBA ida):
  
 1. Karik nasaun ka organizasaun akollida ezerse daudaun lideránsa ba programa ne’ebé apoiada husi doadores?
 2. Uza ka la’e kuadru kompreensivu úniku ida ba programa no orsamentu?
 3. Iha ka la’e prosesu formál ida ba koordenasaun ho doadór no iha armonizasaun ho doadór nia prosedimentus ba pelu-menus rua husi sistema sira tuir-mai ne’e: (i) aprezentasaun relatóriu, (ii) orsamentasaun, (iii) jestaun finanseíru no (iv) aprovizionamentu?
 4. Karik imi-nia apoiu ba programa uza pelu-menus rua husi sistema lokál sira tuir-mai ne’e:
  
 (i) dezeñu programa, (ii) implementasaun programa, (iii) jestaun finanseíru no (iv) monitorizasaun no avaliasaun?
 Apoiu ProjetuProjetus dezenvolvimentu ne’ebé opera ho baze ida hamrík-mesak, ka ne’ebé koordenada to’o iha ámbitu sertu ida ma’ibé la kumpri ho kritériu ba PBA ka SWAP.
 Apoiu OrsamentuApoiu orsamentu direta definidu hanesan métudu ida ba finansia parseiru ida husi orsamentu estadu nian liu-husi transferénsia rekursus ida husi doadór ida ba guvernu parseiru nia tezoúru nasionál. Fundus transferida ne’e jeridu tuir simu-nain nia prosedimentus orsamentál. Fundus transferida ba tezoúru nasionál hodi finansia programas ka projetus ne’ebé jeridu tuir prosedimentus orsamentál diferente husi hirak ne’ebé nu’udar nasaun parseiru, ho intensaun ka aloka rekursu sira ba úzus espesífiku, entaun konsekuentemente ekskluidu husi definisaun apoiu orsamentu ida ne’e (Fonte: OECD 2006, Armoniza Prátikas Doadór nian ba Entrega Apoiu ho Efetivu, Kapítulu 2, Vol. 2). Definisaun ne’e mós inklui apoiu orsamentu sektór fornesidu no apoiu orsamentu jerál.
 Iha-Espésie /fornesimentusApoiu (Parseiru Governu no/ka Parseiru Dezenvolvimentu) nian ne’ebé fornesidu ho la’iha transferénsia osan. Kontribuisaun iha-espésie ida hanesan prezente ida ho beíns/serbisus.
Kategoria Apropriasaun (ba de’it dezenbolsus Aktuál)Salárius no RemunerasoinsSaláriu
Oras ekstra/Abonu
Beíns no serbisusViájen iha Rai-laran
Viájen ba Rai-liur
Treinamentu no Workshop
Utilidades
Aluga Propriedade
Konbustível Operasaun Veíkulu
Manutensaun Veíkulu
Aluga Veíkulu, Asuransi no Serbisus
Sasan no Materiál sira Eskritóriu nian
Materiál no Ekipamentus Operasionál
Konbustível ba Jeradór sira
Manutensaun Ekipamentu no Instalasaun sira
Despezas Operasionál
Serbisus Profisionál
Serbisus Tradusaun
Serbisu Oioin Sira seluk
Pagamentu Membru
Transferénsia Korente
Kapitál MinórEkipamentu Seguransa
Ekipamentu EDP
Ekipamentu Komunikasaun
Jeradór sira
Ekipamentu Bé nian
Ekipamentu Eskritóriu nian
Ekipamentu Oioin Sira seluk
Mobiliárius no Reparasaun
Kapitál DezenvolvimentuPatrimónius Infraestrutura
Kapitál Ekipamentu Maiór
Komitementu Planeada (Termu Ministeriu Finansa-RDTL: Orsamentu)Finansiamentu indikadu ba projetus kadoras – promesas – akordu finansiamentus asinadu iha data ne’ebé la hatama iha ATP.
Komitementu Aktuál (Termu Ministeriu Finansa-RDTL: Komitementu)Montante aktuál asinadu ba iha akordu formál ida nia laran. Akordu adisionál ruma ne’ebé asinadu durante síklu projetu tenke hatama hanesan komitementu adisionál ba projetu ne’ebé eziste.
Dezenbolsu Planeada (Termu Ministeriu Finansa-RDTL: Obrigasaun)Dezenbolsus ne’ebé halo durante idade husi projetu. Nia oráriu tinan 3 ba-oin tenke hatama ba iha akordu asinadu, no depois aktualizada kada tinan iha fulan 3 molok aloka orsamentu.
Dezenbolsu Aktuál (Termu Ministeriu Finansa-RDTL: Aktuál)Finansiamentu ne’ebé doadór transfere tiha ona ba tezoúru. Ba doadór nia projetus implementadu, ne’e sei hanesan pagamentus ne’ebé aloka ba ajénsia ezekusaun/implementasaun.
Pursentájen Despeza KapitálNe’e indika finansiamentu aproximada (iha pursentájen) ne’ebé dirijidu ba despeza kapitál/ infraestrutura. Ne’e la inklui finansiamentu ba kustus rekorente (apoiu tékniku, beíns, nsst.)
Organizasaun Relasionadu sira
Ajénsia Ezekusaun:Ba projetus kó-finansiada, ajénsia ezekusaun mak sei hatama projetu nia detallus ba iha AMP laran.
 
Ajénsia Ezekusaun mak ajénsia ne’ebé jere fundus ba projetu. Ajénsia ne’e mak transfere fundus ba atividades iha rai-liur no garante atinjimentu projetu nia objetivus no output sira.
 
Ba projetus implementadu guvernu nian, ministeriu ida mak jeralmente sei halo ida ne’e. Só iha kazu bainhira Ajénsia Implementasaun tenke rekere fundus (haree iha okos) husi Ministeriu Finansa ba atividades espesífiku, ensaun Ministeriu Finansa mak sei sai hanesan ajénsia ezekusaun.
 
Ba projetus implementadu doadór nian, entaun ajénsias doadóres rasik mak ezekuta se sira halo pagamentu diretamente ba implementadór ida. Kada projetu tenke iha de’it ajénsia ezekusaun ida. Se projetu ne’e iha komponentes rua (purezemplu: NGO ezekutada ida no Guvernu ezekutada ida), mak tenke....
Ajénsia Implementasaun:Ajénsias Implementasaun iha kontratu ho Ajénsia Ezekusaun hodi hala’o atividades projetu. Ne’e bele signifika ajénsia refere diretamente hala’o rasik atividades ka jere ajénsia sira iha nivel kraik liu ne’ebé implementa karga-serbisu fíziku. Ba kazu balun sira sai hanesan Ajénsia Ezekusaun. Projetu ida dalaruma iha ajénsias implementasaun oioin. Iha kazu barak liu, guvernu nia ministeriu ka departementu mak sai hanesan Ajénsia Ezekusaun.
RDTL nia Instituisaun Benefisiáriu siraBenefisiáriu mak instituisaun nasionál sira RDTL nian ne’ebé simu rezultadus/outcome husi atividade projetu nian.

 

Site Counter

658389